Eine Gruppe von zehn Personen steht auf einer Bühne. Sie sind in formeller Kleidung gekleidet und halten Blumen. Eine Person spricht, während die anderen aufmerksam zuhören. Im Hintergrund sind Vorhänge und einige Stühle sichtbar. Die Szene vermittelt eine feierliche Stimmung, möglicherweise im Rahmen einer Auszeichnung oder Zeremonie.

"Pievērs uzmanību, lai tevi vilnis neaiznes, labi?" - Teātra kurss S2, ko vada kundze Kirchbauer un kungs Krösser, prezentēja Vilni no Morton Rhue. Ziņojums par pirmo un otro izrādi

Hinweis: Dies ist eine automatische Übersetzung des Seiteninhalts (Latviešu). Für verbindliche Informationen gilt der deutsche Originaltext. Original anzeigen

Hinweis: Dies ist eine automatische Übersetzung des Seiteninhalts (Latviešu). Für verbindliche Informationen gilt der deutsche Originaltext. Original anzeigen

Basketbols, skolēnu avīze, labas atzīmes, draudzība un pirmā liela mīlestība tas ir pilnīgi normāli pusaudži – tēmas, ar kurām Gord on High School apmeklē, pirms viņi historijas stundā pie skolotājas Mrs. Ross ierodas. Kas Theaterkurs der S2 uz skatuves iznes, sākotnēji izskatās kā parasta skolas diena, kā tas varētu notikt arī GyRa. Taču gaisma maldinaun tas ir ļoti skaidrs gan Mrs Ross vēstures kursam, gan skatītājiem šajā aizraujošajā izrādē. Kad uz ekrāna tiek rādītas deportācijas un koncentrācijas nometņu bildes un mēs un odz bedzinot bedrēbās acīs no nolaupīta bērna skatiena, visiem klātbūtnē ir skaidrs: šodienas vēstures stundas tēma ir holokauste, un šis teātra vakars neatstās nevienu vienaldzīgu.
„Bet tas taču jau sen ir beidzies! Kas man šodien par to vajadzīgs?"
Motivēta viņu skolēnu teikumiem, ambiciozā historijas
skolotāja nolemj uzsākt eksperimentu, lai klasē iepazīstinātu ar totalitāro sistēmu mehānikām.
Kas sākotnēji ir nekaitīga nodarbe, ātri kļūst par bīstamu kustību, kas drīz draud pārņemt visu skolu.
„Spēcība caur disciplīnu! Spēcība caur kopību! Spēcība caur darbību” skan caur Gymnasiums publisko zāli, kad S2 teātra kursa aktieri stāj rindā pie skatuves malas, skatās uz plašu auditoriju un veda VĪZI – viļņu sveicienu. Spēcīgi teātra brīži, kā šis, dod izrādei spēku, liek skatītājiem sagurdināties un uzspiest nepārtraukti aktuālu jautājumu par to, kā cilvēki rīkotos šādā situācijā, un Vai mēs kā sabiedrība patiešām no vēstures esam mācījušies.
„Ja mēs tagad neko nesakam pret to, drīz var būt par vēlu!”
Stāsts no Stefānijas Eller

Foto: Anke Buchholz